Vīrietis kā īpašumtiesību objekts. 3.daļa

  • Publicēts: 12. jūnijs 2014
  • Autors:
  • Komentāri: 3

stobrsSatiekas divas draudzenes. Vienai lielisks kažoks mugurā. Otra ar izbrīnu: „Oho! Kā tu pie viņa tiki?” Pirmā: „Pieķēru vīru kopojoties ar mājkalpotāju! Viņš sajutās vainīgs un nopirka.” Otrā: „Tu taču to mauku atlaidi?” Pirmā: „Vēl ne. Es, te nesen, veikalā brīnišķīgu kaklarotu redzēju…”

………………………………..

… turpinājums.

No iepriekš rakstītā ir izrietējis secinājums, ka sieviete sievietei ir labākā draudzene un niknākais ienaidnieks vienlaicīgi. Nu, tīrākā šizofrēnija. Šī , turp un atpakaļ, pārslēgšanās no draudzenes stāvokļa uz ienaidnieces stāvokli, notiek tik pēkšņi, ātri un dabiski, ka nepieredzējis vīrietis apjūk un nespēj saprast sieviešu savstarpējās attiecības.

Sieviete pret sievieti cīnās ar visām viņai zināmajām un pieejamajām metodēm. Tas ir nepārtraukts kara stāvoklis ar īsiem pamiera pārtraukumiem. Pēdējā laikā, šīs sieviešu kara vešanas taktikas, ir arī kļuvušas ļoti populāras militāristu un politiķu vidē. To nosaukums ir informatīvais karš. Un pielietojamās metodes ir šādas: dezinformācija (baumu un melu izplatīšana, patiesības korekcija – izpušķošana); īstās informācijas slēpšana; pretrunīgas informācijas izplatīšana ar mērķi pārsātināt informatīvo telpu; godu un cieņu graujošas diversijas; spiegošana; uzpirkšana; apkaunojošas informācijas vākšana un izplatīšana utt.

Kad sieviete nav emociju varā, viņai automātiski ieslēdzas programmatūra, kura nodarbojas ar aprēķiniem. Pateicoties sievietes unikālajai spējai, pievērst uzmanību sīkumiem, viņa ierauga pat vismazāko izdevību, kā gūt savtīgu labumu. Tas, pilnā mērā, izpaužas attiecībās ar vīrieti un viņa neuzticību (poligāmiju). Ja sieviete pirmdien ir ieguvusi informāciju par vīrieša neuzticību, tas nebūt nenozīmē, ka tieši pirmdien viņa arī konfrontēs (nostādīs fakta priekšā) vīrieti ar šīm ziņām. Nē! Un vēlreiz NĒ!!! Sieviete gaidīs, viņa gaidīs kā mednieks, visizdevīgāko brīdi, kad no situācijas var iegūt visvairāk bonusu. Man ir zināmi gadījumi, kad sieviete ir gaidījusi gandrīz divus mēnešus!

Var uzdot jautājumu – „Kā vīrietis, bez izkoptām manipulatora un diversanta spējām, var cīnīties pret sievieti viņas teritorijā, kurā viņa jūtas kā zivs ūdenī?” Var cīnīties, un var uzvarēt!! Bet svarīgākais, kas jāizdara vīrietim, ir jāatzīst pašam sev savas bailes no sievietes un bailes pazaudēt sievieti, un jāatzīst pašam sev, ka sieviete ar viņu manipulē. Bez šīm atziņām nekas nesanāks.

Sieviešu rīcībā ir milzums taktiku un manipulāciju, gan tās, kuras esmu aprakstījis iepriekšējos rakstos, gan „čigānu” hipnoze, gan meli, gan vārdu spēles, kuras nezinošu un nepieredzējušu vīrieti piesaista un sasaista pie sievietes. Tātad, ja gadījies tā, ka sieviete ir pakļāvusi vīrieti un viņu kontrolē, vīrietim pastāv iespēja izmantot sievietes manipulācijas un vērst tās atpakaļ pret pašu sievieti un viņas darbībām. „Tjipa” – aikido, pretinieka spēka izmantošana pret viņu pašu. Ja vīrietis negrib būt „lūzeris”, tad viņš nekad nedrīkst krist tik zemu, lai attaisnotos sievietei par savu rīcību. Vīrieša taisnošanās, tikai un vienīgi, nostiprina sievietes varu un dominanci. Pareizi atbildot uz sievietes manipulācijām un presingu, vīrietis var izsaukt sievietes programmatūras „stuporu” un uzkāršanos. Nu, paskatīsimies, kas no tā var sanākt?

Kā piemēru, es apskatīšu gadījumu, kad sieviete ir manipulējusi un piesaistījusi pie sevis vīrieti, izmantojot šī raksta 1.daļā aprakstītos paņēmienus, bet viņš, nelietis, ir „iemājojis” „svešā” sievietē …, un ticis „pieķerts”. Un manipulatore, nevis uzdod sev jautājumus, kāpēc tas tā ir noticis, bet sāk presēt vīrieti.

Vīrieša iespējamā rīcība:

  1. Bez attaisnošanās, drosmīgi un atklāti atzīt savu rīcību. Pārsvarā gadījumu, sieviete „norīs krupi”, jo viņai, nu nemaz, negribas zaudēt vīrieti un viņa resursus. Izņēmums būs tajā gadījumā, ja sieviete pati provocē šķiršanos, jo jau ir atradusi nākošo sponsoru. Vīrietis savu rīcību var atzīt ar šādiem tekstiem:

-          „Viss būs tā, kā tu vēlies! Domā pozitīvas domas! Esi stipra!”

-          Vīrietis var, nekaunīgi skatoties sievietes acīs, piekrist, ka ir krāpis un melojis. „A, tu ko domāji, ka es esmu nevainīgs jēriņš? A, pati tu nekad neesi melojusi un krāpusi? Tu, ko, mani vairs nemaz nemīli?”

-          „A, ko tu domāji, kas mani interesē sievietē? Ko man vajag no tevis? Tu man to sniedz?”

-          „Tev ir pilnīga taisnība, es esmu lops! Un?”

-          „Šis jautājums nav apspriežams!”

  1. Vīrietis izvairās no tiešas atbildes sniegšanas, turot sievieti spriedzē un saglabājot sievietes šaubas par paša fakta esamību (sievietei ir tieksme melot pašai sev). Šeit noder: iešana prom no tēmas; neatbildēšana un jautājumu ignorēšana; vienaldzība pret apspriežamo jautājumu. Fakts netiek ne noliegts, ne apstiprināts:

-           „A, kāpēc tu jautā?”

-          „Tu ko man neuzticies?”

-          „Tu ko domā, ka es …?

-          „Tu ko, mani vairāk nemīli?”

-          „Tu taču esi gudra! Izdomā kaut ko!”

Ja vīrietis nevar pārvarēt savas bailes un nespēj neattaisnoties, tad viņš var izvēlēties kādu no nākošajiem rīcības modeļiem.

  1. Melot, tas ir „drosmīgi” noliegt savu rīcību:

-          „Es taču tev solīju. Tu ko domā, ka es esmu spējīgs tev melot?”

-          „Es neesmu to darījis. Tava draudzene melo! Viņa pati mani grib. Viņa vairākas reizes ir bāzusies man virsū, bet es atteicu. Tagad viņa atriebjas.”

-          „Es uz tādu rīcību neesmu spējīgs. Tu taču zini cik es esmu bailīgs!”

-          „Tā bija muļķīga apstākļu sagadīšanās, ka es tur biju, bet es neko tādu nedarīju!”

-          „Tas nebiju es, kuru tu redzēji. Man vairāki ir teikuši, ka tur dzīvo līdzīgs man vīrietis. Esot, pat, sajaukuši!”

  1. Atzīt savu rīcību un „drosmīgi” attaisnoties, izmantojot kādu no šī raksta 1.daļā minētajiem piesaistes veidiem:

4.1.Valdzinājums. Sievietes „jaukumi”:

-          „Tu taču zini, kāds es esmu, kā mani piesaista lielas krūtis (tādas kā tavējās). Es biju vājš!”

-          „Man netīšām sanāca! Es iekritu uz viņas pavedinošo skatienu. Kā viņa uz mani skatījās!”

-          „Viņa bija tik melanholiska. Es nespēju!”

-          „Viņai bija „tādas” kājas (krūtis, lūpas)! Tu taču zini, kāds es esmu?”

-          „Viņai nebija krūštura un viņas tvirtās krūtis mani satrieca. Es nespēju sevi kontrolēt. Tu taču atceries, kā piesaistīji mani?”

-          „Es tiku sadzirdīts! Man kaut ko piebēra! Laikam!?”

-          „Es neesmu vainīgs! Viņa mani ar varu savaldzināja. Es nemaz negribēju!”

-          „Viņa rīkojās tāpat kā tu, es sajutos, kā mājās! Atslābinājos!”

-          „Es saputrojos. Pats nesaprotu, kā tas gadījās!”

4.2.Ieinteresētība. Sarunas:

-           „Man bija stress. Nu saproti, tas distress vai hiperstress, nu sliktais stress. Un tad viņa tik līdzjūtīga un saprotoša bija.”

-          „Tu taču zini, kāds es esmu jūtīgs uz sievietes uzmanību. Tu taču atceries kas mani pie tevis piesaistīja!?”

-          „Viņa tik iejūtīgi klausījās! Un tad viņa… Nu es nezinu! Nu kā tas gadījās? Es taču tāds neesmu! Ko?”

-          „Viņa pārņēma iniciatīvu. Kas to varēja iedomāties, ka viņa ir augsta aprēķinātāja?”

-          „Viņa teica, ka es esmu neparasts un unikāls! Es apjuku! Tu taču vienmēr saki, ka es esmu neveiksminieks! Bet viņa teica, ka tādu vīrieti vēl nav sastapusi. Nu, vot!”

-          Tu taču zini, ka es sīkumiem nepievēršu uzmanību. Vai es varēju iedomāties uz ko viņa mērķē?”

4.3.Neaizsargātība. Drosmīgais bruņinieks:

-          „Tu taču zini, kāds es esmu! Es taču nevaru atstāt neaizsargātu sievieti vienu pašu ar netaisnību.”

-          „Es biju līdzjūtīgs, bet viņa to izmantoja! Vai es varēju iedomāties, ka ..?”

-          „Viņa bija apjukusi, viņai vajadzēja manu palīdzību. Vai es varēju iedomāties, ka ..?”

-          „Viņa nezināja kā rīkoties, un es piedāvāju palīdzību. Vai es varēju iedomāties, ka ..?”

-          „Viņa bija tik neaizsargāta!?”

4.4.Asaras (Neaizsargātība 2). Vīrieša žēlums:

-          „Tu taču zini, kāds es esmu!? Kā es nevaru ciest sievietes asaras? Bet viņa tā raudāja!”

-          „Viņa bija tik neaizsargāta un vientuļa, ka es nespēju viņu pamest. Viņa uzvedās tāpat kā tu. Es taču zinu, kā tu ciet. Bet tas viss izrādījās meli! Viņa ievilka mani gultā!”

-          „Viņai vajadzēja mierinājumu, viņa taču ir tava draudzene. Tu taču man nepiedotu, ka es viņu neatbalstīju? Kā es varēju iedomāties, ka sieviete var būt tik viltīga?”

-          „Es nesapratu, kas notiek. Tas notika tik pēkšņi. Tu jau zini cik es esmu jūtīgs pret asarām!”

4.5.Atzinība. Vīrieša pašcieņa un lepnums:

-          Tu taču zini, kāds es esmu!? Man ir tik svarīga atzinība! Viņa tā apbrīnoja manu darbu. Vai es varēju iedomāties, ka …?”

-          „Tikai tagad es saprotu tavas rūpes par mani. Es esmu tik neuzticams, mani vajag kontrolēt!”

-          „Es nesapratu, uz ko viņa mērķē. Es pat iedomāties nevarēju, ka salabot krānu nozīmē pārgulēt. Viņa izmantoja manu izpalīdzīgumu un profesionalitāti. Tā slavēja un apbrīnoja mani.”

-          „Viņa tā slavēja mani, un nemaz nekritizēja. Es pilnīgi apjuku, un kā sunītis viņai sekoju.”

4.6.Komforts. Halāts, mīkstas čības un trīs ēdienu ēdienreizes:

-           „Tu taču zini, kāds es esmu!? Kā man patīk garšīgi paēst? Vai es varēju iedomāties, ka vakariņas nozīmē pārgulēt?”

-          Man pēkšņi palika bail, ka es tev neesmu vajadzīgs. Es nevarēju, es biju par gļēvu. Man vajadzēja mierinājumu!”

-          „Viņa radīja tik nepiespiestu un brīvu atmosfēru. Es nespēju viņai pretoties! Viņa demonstrēja tādas rūpes un interesi par mani!”

4.7.Atbildība. Vainas un parāda sajūta:

-          Tu taču zini, kāds es esmu!? Ka es esmu atbildīgs par cilvēkiem! Es taču nevaru pievilt cilvēku uzticību!”

-          „Man bija vajadzīgs brīdis laika. Bet nebija! Es nevarēju izvērtēt notiekošo. Es esmu atbildīgs! Es nesaprotu, kā tas gadījās!”

-          „Kāda ir manas dzīves jēga? Ko man tagad darīt? Nu palīdzi taču man!”

-          „Tu man visu laiku saki, ka es esmu egoists. Es cenšos mainīties, kā tu vēlies. Nebūt egoists! Nu, viņa man palūdza… Es, protams, atteicu. Bet tad atcerējos, ko tu man visu laiku saki un piekritu. Re, te ir rezultāts. Vairs nesaprotu, kādam man būt egoistam vai altruistam? Ja es esmu altruists, citi kļūst parazītiski un izmanto mani. Ko man darīt? Palīdzi man!”

-          „Visi mani plāni sabrukuši. Kā es tik tālu nonācu?”

-          „Dod man padomu, ko darīt? Tu taču esi pieradusi palīdzēt citiem. Palīdzi man!”

-          „Es vairs nespēju sevi kontrolēt. Man vajag tavu palīdzību!”

-          „Man ir tāda vainas sajūta!”

4.8.Aizvainojums.

-          „Tu taču zini, kāds es esmu!? Es nevaru ciest, kad sieviete ir apvainojusies, ja es esmu viņai nodarījis pāri.”

-          „Viņa uz mani apvainojās. Es nevarēju to tā atstāt. Tu taču zini, ka es tā nerīkojos!”

4.9.Šantāža. „Sitiens pa olām” atsakot seksu.

-           „Tu taču zini, kāds es esmu!? Cik man svarīgs ir sekss! A, tu man atsaki jau mēnesi!”

-          „Viņa mani šantažēja.”

-          „Tu mani nedresēsi! Ja tu man atsaki seksu, es to dabūju citur!”

4.10.       Citas atrunas:

-          Var izspiest asaru. „Man laikam vajag psihologa palīdzību. Nevari ieteikt kādu?”

-          „Tu tici horoskopiem? Atceries mēs ar tevi lasījām horoskopus? Tur bija rakstīts, ka es izdarīšu milzīgu kļūdu. Vai es varēju iedomāties, ko tādu? Es neko ar to nevarēju darīt!”

-          „Es to darīju tikai cēlu mērķu vadīts. Bet tagad es pārdzīvoju, ka tā sanāca! Man palika vieglāk, ka nav jāizliekas, jāmelo.”

-          „Es biju situācijas ķīlnieks! Jo es taču tevi mīlu!”

-          „Es jutos tik vientuļš, man vajadzēja palīdzību, kur tu biji, kāpēc nezvanīji?”

-          „Tu nebiji zvanījusi jau divas stundas un piecpadsmit minūtes. Un SMS arī nebija, tajā brīdī, kad to tik ļoti vajadzēja. Tu mani pameti! Tu mani iegrūdi viņas rokās, tu esi vainīga!”

-          „Un ko man tagad darīt? Tu mani vairs nemīli!”

-          „Kaut kāda mistika! Es nesaprotu, kā tas gadījās!”

-          „Es sajutos, tik neaizsargāts un vientuļš!”

-          „Ja viņa nebūtu tā darījusi, es būtu bijis tev uzticīgs!”

-          „Es neko neatceros, kā miglā. Čigānu hipnoze, laikam bija!”

-          „Tā ir 20-gadnieka (30-gadnieka; 40-gadnieka) krīze, es meklēju dzīves jēgu! Vai tu gribi pieņemt dalību tajā? Vai gribi man palīdzēt?”

-          „Tā bija iekšējā balss! Nu kaut kāds murgs! Neko nesaprotu! Nu palīdzi man!”

-          „Nesaprotu savu likteni. Viņš ir cūka! Tas ir likteņa trieciens! Liktenīga nejaušība, kurai es nebiju gatavs!”

-          „Tā ir karma. Es iepriekšējās dzīvēs esmu rīkojies nepareizi. Tagad man nākas par to ciest. Nenosodi mani, bet labāk palīdzi. Es vēlos mainīt savu, karmu. Vai tu man palīdzēsi? Nebojā tu savu karmu, neļauj „tam” sevi ietekmēt. Tas ir manas karmas mantojums. Man noteikti ir karmiskais uzdevums, es tikai nesaprotu to!”

Nu kaut kā tā!

Zhuks


3 Komentāri

  1. slinkis · 12. jūnijs 2014 Citēt

    Nu sitie ir riktigi sievieshu gajieni! Man vini nepatik, droshi vien tapec, ka neesmu tik apkerigs manipulators, varbut man slinkums iedzilinaties tajaa visaa tik dzili, skaidrs ir tas, ka vienkarshak ir nedarit mulkibas!

    Bet tikt izmantotam ari negribas!

  2. vecis · 7. februāris 2015 Citēt

    šis bija rēcīgs lasāmais :D

  3. Alnis · 22. janvāris 2016 Citēt

    Haha man patika. ļoti labs raksts.

Komentēt

zhuks

Seko mūsu jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

FacebookTwitterDraugiemYoutube

×