Sist vai nesist? Lūk, tāds ir jautājums! 4.daļa

  • Publicēts: 13. novembris 2014
  • Autors:
  • Komentāri: 0

zimogsNo rīta, divu kaimiņu saruna: „Interesanti, kurš jūsu mājās ir saimnieks? Cik redzu, tad tu jau trešo nakti guli uz balkona, pat bez segas. Ir taču auksti, novembris!” „Kurš saimnieks, kurš saimnieks, es esmu saimnieks!!” „Tad kāpēc tu guli uz balkona?” „Es saimnieks, kur gribu, tur guļu!”

No rīta sieva paziņo vīram, kurš dodas uz darbu: „Ja tu šodien atkal pārnāksi vēlu, tad man nāksies tevi noslānīt ar slotu, kā to man ieteica mana mamma! Bet vari man ticēt, baudu es no tā negūšu!” Vīrs, ar izbrīnu: „Bet kuram tad tu taisies sagādāt baudu?”

…………………………………….

… turpinājums, bet ar ļoti nepieciešamu atkāpi no tēmas.

Nesaprotu tos vīriešus, kuri tic sievietei. Kā var ticēt sievietei, ja viņa pati sev netic? Ja viņa vienmēr apšauba savus lēmumus, kurus vienmēr pieņem balstoties uz virspusēju informāciju. Savukārt, vīrietis iedziļinās būtībā, pārdomā un pieņem dziļu galīgu lēmumu. Viņš vairs nešaubās un vairs par pieņemto lēmumu nedomā. Bet sieviete domā un šaubās par katru iepriekšējo rīcību un lēmumu. Tāpēc, ja vīrietis ir nolēmis precēties ar konkrētu sievieti, un to ir izdarījis, tad viņš par to vairs nedomā un nepieļauj iespēju šķirties. Tāpēc, jebkura laulības šķiršana ir trieciens vīrietim. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš ir atgriezies sākumpunktā, kur vairs neplānoja būt, jo jautājums jau bija izlemts un atrisināts. Laulības ir vissmagākais lēmums vīrieša dzīvē. Šis lēmums tiek pārdomāts pamatīgi, izņemot gadījumus agrā jaunībā, kuri saistīti ar neplānotu grūtniecību, kad vecāki un sabiedrība izdara spiedienu, bet vīrietis ir viens pret visiem, un ārkārtas stresā nespēj izvērtēt realitāti. Otrs smagākais lēmums ir šķiršanās.

Abi šie lēmumi ir ārkārtīgi nozīmīgi vīrieša dzīvē, tāpēc arī tiek pārdomāti pamatīgi. Bet ar sievieti viss ir savādāk. Tā kā viņa pēc dabas ir virspusīgāka, bet „iekšas” viņu aicina ieņemt bērnus, viņa aktīvi meklējas un piedāvā sevi visiem viņasprāt derīgajiem vīriešiem. Tādu vīriešu ir daudz. Desmitiem. No kuriem daži atsaucas, un te notiek pats trakākais, sievietei ir jāizvēlas. Un viņa mētājas un šaubās. Protams, dabas aicinājums ir milzīgs un lēmums ir jāpieņem. Viņa izdara savu izvēli, bet … tā ir balstīta uz aprēķinu. Un šaubas paliek, ja nu pēkšņi aprēķins nepiepildās? Un viņa, visos laulības grūtajos brīžos, atceras savas šaubas. Un vieglu roku grauj laulību, kuru tā alka. Bet vīrietis pat nepieļauj domu par šķiršanos. Viņam ir pat bail no šādām domām. Viņš dara visu iespējamo, lai tādas nerastos, jo tad būs jāatgriežas sākumpunktā. Viņš pat konfliktē ar visiem, kuri norāda uz viņa vājumu un zemtupeļa stāvokli.

Lielākā daļa šķiršanos ir saistīta ar to, ka sieviete laulību ir noslēgusi iekšēju pretrunu un šaubu mocīta. Viņas iekšējais spiediens (bērni, bērni, bērni) un sabiedrības spiediens ir radījis situāciju, ka noteiktā laika posmā ir jāpieņem lēmums, viņa steidzas un ir spiesta izvēlēties labāko no pieejamo vīriešu klāsta. Viņa izvēlas un visbriesmīgākais šajā izvēlē, ka „īstu” jūtu sievietei nav!!! „Īstu” jūtu un mīlestības sievietei nav, nevienai!! Jo sieviete iemīlas pakāpeniski. Sieviešu vidū ir reti sastopama parādība, tā sauktā mīlestība no pirmā acu skatiena. Sievietei ir patika pret vīrieti, viņš nav pretīgs, bet tas arī ir viss. Secinājums? Sievietes mīlestība ir jānopelna. Sievietes mīlestība nav zibens klikšķis, tas ir pakāpenisks process. Tas ir tā sauktais „sievietes iekarošanas process”. Es uzdrošinos apgalvot, ka sieviete pat nespēj patiesi mīlēt! Viņa to nespēj un nesaprot, kas ir mīlestība! Viņa nesaprot mīlestību tādā veidā, kā to izjūt vīrietis. Un tas ir normāli, tāpēc ka vīrietis un sieviete ir atšķirīgi, tāpēc arī mīlestība, kā to saprot abi dzimumi ir atšķirīga. Sievietes ārkārtīgi biedē dziļas un patiesas jūtas. Viņas tās nesaprot, un viņas nezina, ko ar tādām iesākt. Tāpēc, ka viņas pēc savas būtības ir virspusējas un gaisīgas. Sieviešu daba ir tāda un tur neko nevar padarīt. Nav vērts par to pārdzīvot, tas ir jāpieņem. Netici, ka sieviete ir tāda? Iemīlējies vīrietis sievieti biedē, viņš viņai ir pretīgs! Atkal netici? A, kas ir stalkeris, tā sauktais vajātājs?

Iemīlējies vīrietis ir jūtu un kaisles pārņemts, viņš ir transā, viņš pilns ar spēku un enerģiju, un viņam „jūra ir līdz ceļiem”, viņš var visu, un ir spējīgs uz jebkuru nepārdomātu (neloģisku) rīcību. Šāds vīrietis ir uzmācīgs, un tajā pašā laikā ir viegli kontrolējams. Šī kontrole bieži ir pārāk apgrūtinoša un tāpēc sievišķīga sieviete atsakās. Bet toties … valdonīgas un varas kāras sievietes, tieši vēlas, lai vīrietis neprātīgi iemīlas un „mīl” viņas. Bet sievišķīgas sievietes mīl pašas. Tas nenozīmē, ka valdonīga sieviete nevar iemīlēties. Var, bet tā notiek reti. Pārsvarā ir brutāls aprēķins. Attiecībā uz vīriešiem jebkurai sievietei ir aprēķins, bet šīm valdonīgajām, tas dominē pār visu viņu dzīvi. Viņām kaislīgas jūtas ir iesaldētas kā ledus karalienēm. Viņas pieprasa, lai vīrietis mīl viņas. Viņas bez žēlastības manipulē ar vīrieša mīlestības jūtām. A, tagad uzdod sev jautājumu, kāpēc senāk zēniem mācīja, ka vīrieši neraud un kontrolē savas jūtas un emocijas? Un kāpēc tagad sievietes vēlas un pieprasa, lai vīrieši ir jūtīgi un dalās savos pārdzīvojumos? … Nepieciešamās atkāpes beigas!!

Atkal par vardarbību un sišanu.

Ja ir bailes, tad noteikti nav mīlestības, tās abas ir nesavienojamas jūtas. Bailes pārklāj visu!!! Ja ir mīlestība, tad ir iespējama nedrošība, šaubas un ciešanas, bet nekad bailes.

Kaut kur lasīju, ka sieviete sit vīrietim, jo viņš nav viņas „īstais”. Nedomāju, ka tas ir tā. Sitoša sieviete nespēj būt blakus garīgi spēcīgam vīrieti, viņa neprātīgi alkst, bet nespēj, un tāpēc izvēlas garīgi vāju. Un sit, sit, sit … it kā gribētu izdauzīt no vīrieša pati savu stulbumu.

Krieviem ir sakāmvārds, kurš mani fascinē: ,, Ja sit, tātad mīl!” No tā izriet jautājums, ja sieviete nesitīs, tad, kā viņas dēls vai vīrietis zinās, ka viņš tiek mīlēts???

Atšķirībā no vardarbīgiem vīriešiem, kuriem ir izteikti stereotipiska domāšana par dzimumu lomām (pamatojoties uz kuru viņi mēģina sievieti iestumt viduslaikos), vardarbīgai sievietei ir stereotipiska domāšana, ka vīrietis ir otršķirīgs, neaptēsts mežonis, kuru vajag kā suni dresēt. Abi šie stereotipi dod iemeslu fiziskai vardarbībai. Tā ir abpusēja dzimumu pārākuma apziņa.

Vardarbīgas sievietes ģimenē vīrieša sišana ar laiku paliek par saskarsmes modeli! Pat pastāv uzskats, ka vīrietim patīk šādas attiecības ar sievieti, ka satikušies īstie cilvēki. Tas esot tāds attiecību veids, un, ka sabiedrībai tur nav ko jaukties iekšā. Bet, ja notiek otrādāk un vīrietis sit sievieti, tad gan šāda vardarbība ir jānosoda un jāsoda. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nu jau daudzas sievietes un vīrieši sāk uzskatīt, ka vīrieša sišana ir neatņemama kopdzīves sastāvdaļa. Vīrieši to pieļauj un uzskata to par normālām sievietes tiesībām izpaust negatīvās emocijas. Ļaunākais ir tas, ka sievietes bērni to redz, redz, ka vīrietis samierinās ar sievietes vardarbīgu rīcību. Un viņas dēli un meitas šo uzvedības modeli pārkopē uz savām dzīvēm, jo tā ir norma, jo tā dzīvo un funkcionē ģimene.

Turpinājums sekos ………..

Paldies, ka lasīji!

Zhuks


Komentēt

zhuks

Seko mūsu jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

FacebookTwitterDraugiemYoutube

×