MASCULIST.RU: Par vīrišķību – patiesi un pilnīgi – 3.daļa (nobeigums)

  • Publicēts: 16. februāris 2015
  • Autors:
  • Komentāri: 1

metala lauva… nobeigums.

Nu tad sāksim, ķidāt pa punktiem, kādas viltotas “vērtību sistēmas” iedvesmo vīrieti uz moderno matriarhālo (un jebkādu totalitāro) sabiedrību, lai atņemtu viņam vīrišķību un padarītu vadāmu. Visi turpmākajā tekstā uzskaitītie punkti, kā likums, savstarpēji pārklājas, krustojas un darbojas kompleksi:

1.Pašvērtējuma atkarība no citu apstiprinājuma un viedokļa.

Šī ir visizplatītākā, masveidīgākā un plašākā mēroga vīrišķības iznīcinoša metode. Vīrietim ir iedvesta tendence, pašcieņu padarīt atkarīgu no citu viedokļa, pirmkārt – no sieviešu viedokļa. Šāds cilvēks ir nestabils attiecībā pret “trollingu” un automātiski liek kritiķa teikto augstāk, nekā paša domas par sevi. Ja kāds viņu kritizē, viņš automātiski jūtas nevērtīgs. Tā kā viņš ir emocionāli jutīgs pret citu viedokli, ar viņu var viegli manipulēt. Visbiežāk sastopamā rakstura iezīme zemtupeļiem un „cietējiem”.

Šis garīgais uzstādījums ir bāze slavenajai manipulācijai “īstam vīrietim ir pienākums!”, kā arī tas rada vīrietī “vispārēju vīriešu vainas kompleksu.”

2.Pašnovērtējuma atkarība no sieviešu klātbūtnes, mīlestības un seksa.

Vīrietis padara savu iekšējo emocionālo stāvokli atkarīgu no mīlestības un/vai sieviešu klātbūtnes viņa dzīvē un seksa (tā iespējamības), tas viss viņam ir nepieciešamais nosacījums, lai izdzīvotu un būtu laimīgs. Jo spēcīgāka ir šī atkarība, jo vairāk cilvēks piekrīt verga pozīcijai, jo baidās no atraidījuma. Rezultāts – cieņas zaudējums no sievietes puses. Sievietes tādus tipus uzskata par apgrūtinājumu. Līdzko šādus vīriešus noraida un atraida, viņi, apzinoties, ka viņus sagaida dienišķās uzmanības un līdzjūtības devas trūkums, kļūst impulsīvi un nodarbojas ar manipulācijām, lai sasniegtu savus mērķus. Viņu uzstājīgās mīlestības un uzmanības prasības atgrūž sievietes, palielinot vīrieša vientulību un tas „noslēdz apli”.

Un tagad atkal, vēl viens manipulācijas “īstam vīrietim ir pienākums!” piemērs:

3. Pašnovērtējuma atkarība no sasniegumiem darbā, uzņēmējdarbībā vai mākslā. Darbaholisms.

Vēl viens plaši izplatīts un iemīļots bābiešu un kropļvalsts veids, ar kura palīdzību iespējams manipulēt ar vīrieti un atņemt viņam vīrišķību – pašnovērtējuma atkarība no darba, amata, sasniegumiem un ienākumu līmeņa, cilvēks saskata sevī tirgus preci. Šajā gadījumā, viņa prieks un spēja būt laimīgam ir atkarīga no nopelnītas naudas daudzuma un/vai panākumiem darbā. Ja vīrietis, no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, cieš neveiksmi uzņēmējdarbībā vai bankrotē, pārdzīvo radošo krīzi, zaudē darbu, vai pat tikai iet atvaļinājumā (atstājot nepabeigtu vai nekoriģētu darbu), uzteic darbu vai saslimst un nevar turpināt iesākto, viņam pastāv emocionālas traumas risks ar visbēdīgākajām sekām.

Un tagad atkal, vēl viens manipulācijas “īstam vīrietim ir pienākums!” piemērs:

4. Atkarība no “pilnības” – “perfekcionisms”.

Vīrietis visā vai praktiski visā no sevis pieprasa nevainojamību – atbilstību nesasniedzamam ideālam. Kļūdas ir nepieņemamas, neveiksme ir ļaunāka par nāvi, pat negatīvas emocijas ir katastrofa. Cilvēkam ir jājūtas, jādomā un jāuzvedas vairāk nekā perfekti, ja kaut kas neiet tā kā iecerēts, tad viņam šķiet, ka viņš deg elles liesmās. Nav svarīgi, cik ātri cilvēks šādā situācijā skries, sasniegt savu ideālu viņam neizdosies. Tiklīdz viņš pietuvosies vienam mērķim, tā uzreiz tieši priekšā radīsies otrs. Un viņš brīnās, kāpēc prieks par uzvaru, kurš likās tik reāls, nematerializējas? Viņa dzīvei nepiemīt prieks un nav baudas. Viņš savā dzīvē balstās uz personiskiem standartiem, kuri ir tāli no realitātes, kuriem ir nepieciešama pārvērtēšana.

5. Atkarība no pārliecības “es esmu to pelnījis” un no apkārtējo atzinības par viņa sasniegumiem un panākumiem.

(Tā visdrīzāk ir universāla problēma). Cilvēks uzskata par nepieciešamām tādas lietas kā veiksme, mīlestība, laime u.t.t. Cilvēks pieprasa, lai apkārtējie, un vispār viss universs sagaidītu viņu ar atplestām rokām, par viņa personīgajām īpašībām vai sasniegumiem. Visbiežāk tā negadās, un cilvēks jūtas nomākts (depresija) ar visām no tā izrietošajām sekām.

Tieši tāpēc šādi cilvēki daudz savas enerģijas tērē uz saviem „traucējumiem”, skumjām un neapmierinātību. Lielākā dzīves daļa viņiem kļūst sāpīga un nepatīkama. Viņi bieži sūdzas, lai visi dzirdētu, bet, praktiski, neko nedara, lai atrisinātu savas problēmas. Kā rezultātā, viņi no dzīves saņem arvien mazāk un mazāk. Ja šādas atkarības nav, tad cilvēks uzskata sevi par nepiemērotu kādām noteiktām darbībām. Tāpēc viņš cenšas panākt to, ko viņš vēlas, un bieži vien to arī saņem. Viņš apzinās, ka katrs cilvēks ir unikāls, un nav neviena iemesla, lai liktenis pakļautos viņa vēlmēm. Neveiksmes viņš uzskata par mazu vilšanos un normālu “darba” procesu, nevis traģēdiju. Viņš nesagaida pilnību vai taisnīgumu visur un vienmēr. Viņš ir pacietīgs un noturīgs, un viņam ir lielas spējas pretoties pārdzīvojumiem. Tā rezultātā viņš bieži vien izrādās priekšgalā pārējiem.

6. Nepatiesa “visvarenība” vai pārliktas atbildības sindroms.

Vēl viena patoloģiska pašnovērtējuma atkarība, kuru bābieši un kropļvalsts ārkārtīgi mīl iedvest vīrietim jau no dzimšanas – piedēvēt sev atbildību par visu, kas notiek, tostarp par manipulējošo sieviešu emocionālo stāvokli. Uzņemoties atbildību par no viņa neatkarīgiem notikumiem, cilvēks nepamatoti vaino sevi par citu cilvēku noziedzīgiem nodarījumiem, kuri neatrodas zem viņa kontroles. Viņu pārņem vainas sajūta un pašnosodījums. Sajūta, ka viņam jābūt visvarenam, padara viņu bezpalīdzīgu. Šī ir iemīļota manipulācija krāpjošām vai ģimeni ārdošām sūdu mātītēm: „es to izdarīju, jo tu darīji/nedarīji to un to vai to un to…”.

7. Autonomijas nespēja un bailes no “vientulības”.

Vēl viens no „iemīļotajiem” pamatveidiem kā atņemt vīrietim vīrišķību un pašpietiekamību, ir jāiedveš viņam tā sauktās “bailes no vientulības” un “bailes no vientuļām vecumdienām”. Izzombēto vīrieti velk un stumj “oficiālās laulības” gaļas mašīnā, pēc kurām viņš līdz vecumdienām vai nu nenodzīvo, vai satiek vecumu ne tikai vientulībā, bet arī nabadzībā, jo visus īpašumus un uzkrājumus ir nozagušas bijušās sievas. Vīrietis ir pārliecināts, ka laime, prieks un gandarījums nāk no ārpasaules, tajā skaitā, no tā sauktās „ģimenes” pieejamības. Tā ir milzīga kļūda, jo ārpasaule nav pakļauta viņa kontrolei, turklāt citu uzvedība nav pakļauta viņa kontrolei (pat radinieku), kur nu vēl sieviešu. Viņa noskaņojums un emocionālais stāvoklis pilnībā kļūst atkarīgs no ārējiem faktoriem, kā likums – naidīgu.

Nu tad, apkoposim, ko atspoguļo vīrišķīgs, vai normāls vīrietis:

-  Viņš stingri ciena sevi un ciena sievietes, pie kam pilnībā izprot atšķirību starp dzimumiem un atšķirības starp dzimumu sociāli-bioloģiskajiem uzdevumiem.

-  Viņa pašvērtējums, pašcieņa un pašapziņa ir nemainīga un neatkarīga no mainīgiem faktoriem un situācijām.

-  Viņa pašvērtējumam, pašcieņai un pašapziņai nav nepieciešams citu apstiprinājums vai atzīšana.

-  Viņš nekad nepašapliecinās ar citu fiziskās vai morālās pazemošanas palīdzību vai arī ar kundzību pār citiem.

-  Viņš nepakļaujas zombēšanai un citu cilvēku vai sabiedrības manipulācijām.

-  Viņš dzīvo balstoties tikai uz saviem mērķiem un interesēm un sev ērtā veidā, kas var būt pilnīgi atšķirīgs no sabiedrībā propagandētiem kādam izdevīgiem mērķiem, interesēm un dzīvesveidiem.

-  Viņš ir psiholoģiski neatkarīgs ar veselīgu pašapziņu, ar normālu reakciju uz kritiku un nosodījumu.

-  Pret mīlestību viņš izturas kā pret vēlamo pozitīvu pilnvērtīgas dzīves sastāvdaļu, bet papildus tam viņam ir daudz citu ne mazāk svarīgu interešu. Mīlestība viņam nav obligāts laimes un pašcieņas sajūtas nosacījums. Cilvēki šādu vīrieti uzskata par pievilcīgu – viņam ir veselīga patmīlības sajūta un viņš interesējas par daudziem dzīves aspektiem.

-  Viņš saņem gandarījumu no darba, bet tas nav saistīts ar pašvērtējumu un pašcieņu.

-  Viņš spēj uzstādīt saprātīgus mērķus un, koncentrējoties uz rezultātu, viņš izjūt baudu arī no mērķa sasniegšanas procesa. Viņš saprot, ka viņam nav pienākums visur būt izcilam, un viņam nav pienākums pastāvīgi censties visās jomās. Viņš nebaidās no kļūdām, un uztver tās kā lielisku iespēju mācībām un personīgai izaugsmei. Paradoksāli, bet darbā, viņš, iespējams, ir daudz produktīvāks nekā viņa ideālie partneri, jo neveiksmes viņš neuztver kā personīgu traģēdiju. Viņa dzīve ir kā plūstoša upe, ja to salīdzina ar viņa “perfekto” draugu dzīvi, kura tiem ir līdzīga mūžīgajam sasalumam.

-  Savas ieceres viņš, parasti, ieplāno reālas, un tāpēc bieži vien piedzīvo prieku par uzvaru.

-  Viņš komunicē ar citiem, apzinoties, ka tieši viņš nav pasaules naba. Adekvāti pieauguši cilvēki nav atbildīgi viens par otru. Šāds attieksme viņu neizolē no citiem. Drīzāk, pretēja attieksme rada emocionālus šķēršļus. Viņš izturas pret cilvēkiem kā pret partneriem un nebaidās no viņu negatīvas attieksmes. Tā kā viņš pret cilvēkiem izturas godīgi, tad tas pievelk cilvēkus, jo viņš netiecas viņus kontrolēt. Cilvēki ieklausās viņa idejās, jo viņš neuzspiež savu viedokli. Viņš netiecas pēc varas, un cilvēki to viņam dod. Viņa attiecības ar tuviniekiem var nosaukt par sadarbību, nevis par atkarību. Viņš necenšas būt pārāks par citiem, un cilvēki viņu mīl un ciena.

-  Viņš ir pašpietiekams, psiholoģiski neatkarīgs un nebaidās no vienatnes.

-  Viņš neuzliek citiem atbildību par savām sajūtām un noskaņojumu, jo viņš saprot, ka tikai viņš pats ir atbildīgs par to.

-  Viņam nav bail no vientulības, un nebaidās justies vientuļš, jo viņš zina, ka visas šīs sajūtas rodas tikai viņa galvā. Šis priekšstats dod viņam iespēju izzināt apbrīnojamo un brīnišķīgo pasauli.

-  Viņš zina, kā kontrolēt savas jūtas un emocijas.

-  Informāciju no ārpasaules, īpaši, citu cilvēku kritiku un pārējās negācijas, viņš uztver balstoties uz “pusvadītāja principu” – pozitīvas emocijas pieņem pilnībā, bet “tīro negatīvu” nofiltrē jau pie „ieejas”. Bet negatīvajā informācijā esošais konstruktīvais un pamatotais saturs tiek caurlaists un apdomāts, nepieļaujot tā ietekmi uz esošo stabilo pozitīvo noskaņojumu un emocionālo stāvokli.

Epilogā, vēlos teikt, ka viss iepriekš minēts par vīrišķību attiecas uz vīrieti (nevis „lopu”), kuram piemīt morāles un ētikas normas, un kurš rīkojas balstoties uz vispārcilvēcisko vērtību sistēmu. „Lopi” un „urlas” – dzīvnieki, kuriem trūkst morāles normu, kuri dzīvo pēc instinktīvas programmas (nogalini, iesit, piebeidz, nozodz, atņemt, u.c.) -, kuriem “pašcieņa”, “pašapziņa”, “pašpietiekamība” ir aizvietoti ar tādiem gājieniem kā „zīmēšanās”, dzīvnieku pasaules rangu ambīcijas („alfa tēviņš” – tulkotāja piezīme), kad tiek izrādīta pastāvīga agresija pret apkārtējiem cilvēkiem, šādā veidā pašapliecinoties. Šādi „lopi” un „urlas” ar citiem cilvēkiem sazinās balstoties uz mežonīgo pērtiķu bara hierarhiskā piramīdas principu.

Šo pašu iemeslu dēļ, bieži tiek jauktas iepriekš minētās vīrišķības pazīmes ar bābu vergiem, pacaniem (pašpuikām), gopņikiem un “zīmuļiem”.

Vēl viena lieta – dzīvot veselīgu dzīvesveidu un nodarboties ar sportu, tostarp ar tuvcīņu un atlētismu, jebkuram sevi cienošam vīrietim ir ļoti vēlami. Kā arī jāspēj, ja nepieciešams, aizsargāties pret „urlu” fizisko agresiju. Bet tam visam ar īsto vīrišķību nav nekādas tieša saiknes, un nevajadzētu būt.

Un vēl reiz! Vīrišķība ir nelokāms PAŠvērtējums, PAŠcieņa, PAŠpietiekamība, imunitāte pret bābu un kropļvalsts zombēšanu, spēja PATSTĀVĪGI domāt un dzīvot priekš SAVĀM interesēm.

Paldies par jūsu uzmanību.

Ar cieņu, Mihails.

Autors: Мемуары Омеги 

Avots: http://masculist.ru/blogs/memuary-omegi/o-muzhestvennosti-v-istinnom-i-pervonachalnom-smysle.html


1 Komentārs

  1. nabaga Joriks · 5. marts 2015 Citēt

    Nezinu nevienu, kuram būtu izdevies izvairīties no visām septiņām likstām.
    Sasniegums jau būtu, ja pat no divām likstām izdotos tikt vaļā!

Komentēt

zhuks

Seko mūsu jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

FacebookTwitterDraugiemYoutube

×