Likumīgi vergi mūsdienu sabiedrībā. 2.daļa (Napoleona kodekss)

  • Publicēts: 29. aprīlis 2015
  • Autors:
  • Komentāri: 1

kugKas paliek vīrietim pēc laulības šķiršanas, mantas sadales un alimentu nomaksas? Tā kā laulības šķiršanu ir iesniegusi sieviete (90% gadījumu), tad viņa tam ir laicīgi sagatavojusies, izveidojot finansu „spilvenu” (uzkrājumi) un juridisko atbalstu. Bet vīrietim šķiršanās nes tikai visu resursu samazinājumu un ilgstošu saistību uzlikšanu (verdzība), ko „likumīgi” pamato iepriekšminētā Deklarācijas 25.panta 2.daļa un nav nekādas nozīmes Deklarācijas 25.panta 1.daļai (jo tā attiecas uz māti un bērnu): „Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams viņa vai viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai, un tiesības uz nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.”

Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, bet neskatoties uz būtiskām izmaiņām sabiedrības uzbūvē, sociālajā struktūrā un vispārēju „humānismu”, rietumu sabiedrībā spēkā ir likumu normas, kuras ir pretrunā deklarētajām cilvēktiesībām. Kā vēl vienu no piemēriem var minēt, pēc Napoleona Bonaparta iniciatīvas 19.gadsimta sākumā izstrādāto un pieņemto Napoleona kodeksu (Code Napoléon), kura normas ar nelielām izmaiņām darbojas arī mūsdienās. Kodekss balstās uz tajā iestrādāto prezumpciju, ka sievietes vīrs skaitās savas sievas bērnu tēvs („pater is est quem nuptiae demonstrant” latīniski)

Tieši šī Napoleona Kodeksa prezumpcija, kura darbojas arī mūsdienās ir viens no cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā pret vīrieti. Tagad, kad sievietei ir neierobežota seksuālo sakaru brīvība, kad sekss dominē visās dzīves jomās (kaili ķermeņi pat maizes reklāmās) un sieviete var ieņemt bērnu no jebkura spermas donora, šāda prezumpcija, viennozīmīgi, ir novecojusi. Mēs pastāvīgi redzam, ka likumdošana mainās, ka tehnoloģiju ietekmē krimināllikumā pastāvīgi tiek iekļautas jaunas normas, ka noziegumu pierādīšanai izmanto tehnoloģijas (video, audio, pirkstu nospiedumi un DNS), bet civiltiesībām (ģimenes tiesībām) tas ir gājis secen.

Nav nekāda attaisnojuma, ka pie šādas straujas tehnoloģiju attīstības vēl joprojām darbojas Napoleona Kodeksa prezumpcija. Paternitāte (īstais tēvs) ir nosakāma ātri, lēti un bez jebkādām grūtībām, bet neskatoties uz to, ģimenes tiesību likumdošanā pilnīgi tiek ignorētas reālās izmaiņas sabiedrības uzbūvē un uzvedības normās, pilnīgi netiek ņemts vērā, ka mēs dzīvojam vēl pēc 200 gadus vecām likumu normām. Saprotams, ka tas ir izdevīgi sievietēm un valsts varai, tomēr tas ir nehumāni attiecībā uz vīriešiem, jo šīs likumu normas daļu vīriešu ir padara par sveša seksa seku vergiem.

Skumji, ja šāds vergs (lohs) ir apprecējies ar seksuāli brīvu sievieti, kura darbā ir sagādājusi ne tikai algu, bet arī bērnu. Napoleona Kodeksa prezumpcija nosaka, ka bērna tēvs ir šis lohs, ka viņam ir uzlikti visi tēva pienākumi, atbildība un saistības. Nav jau šim vīrietim problēmas uzturēt sievieti un bērnu (pat šķirtenes bērnus svešs vīrietis uztur apmaiņā pret seksu), bet šeit iet runa par apzinātu maldināšanu un krimināli sodāmu krāpšanu (iedzīvošanās nolūkā), jo tiek paverdzināts pie seksa sekām nepiederošs vīrietis. Neviens vīrietis negrib apmaksāt otra vīrieša seksa priekus, kur nu vēl to augļus – bērnus.

Jā, un vēl, pilnīgs ieberziens sanāk tiem, kuri izdomā adoptēt šķirtenes bērnus un pēc tam viņu laulība tiek izšķirta. Viņi kļūst par sievietes resursu donoriem (vergiem) līdz adoptētie bērni sasniedz 19 vai 23 gadu vecumu. Absurda situācija, bet šeit atkal ir vainīgs Napoleona Kodekss.

Var uzdot jautājumu, kāpēc Napoleona kodeksā ir ieviesta šāda prezumpcija? Atbilde ir līdz absurdam primitīva – sieviete vienmēr ir bijusi tendēta „pagulēt” vēl ar kādu vīrieti izņemot likumīgo vīru un lai nebūtu liekas ņemšanās un attiecību skaidrošanas likumdevējs izdomāja vienkāršu risinājumu – ja vīrietis ir lohs, tad, lai maksā par sievietes seksuālajām izklaidēm. A.Dimā romāns par musketieriem ir labākais piemērs, kur pat franču nācijas galvas sieva nedaudz „paguļ” ar citu vīrieti. Tā ir absolūta norma jebkurai senatnes un mūsdienu sievietei. Senāk vīrieši to ir apzinājušies un atšķirībā no mūsdienu lohiem rozā brilles nav nēsājuši un, ja arī ir precējušies, tad nekādā gadījumā nav pieļāvuši savu sievu atrašanos citu vīriešu sabiedrībā bez pavadoņiem (bērniem, auklēm vai pašu klātbūtnes). Pat šo piesardzības pasākumu realizēšana ebrejiem neieviesa uzticību, tāpēc viņi tautību (ebrejs) nodod tikai pa mātes līniju. Viennozīmīgi visām sievietēm ir sapņi, tendence un tieksme uz seksuālo neuzticību.

Bet mūsdienās ir izveidojusies lieliska iespēja katram precētam vīrietim iegūt skaistus ragus komplektā ar loha statusu. Un to visu nodrošina mūsdienu likumdošana, kura ir mainījusi lomu sadalījumu ģimenē, kuras rezultātā sieviete ir ieguvusi brīvību, bet nav uzņēmusies atbildību. Atbildība pēc 200 gadus vecām likumu normām vēl joprojām gulstas uz vīrieti. Ideāla situācija, kad par sievietes seksuālo vaļību maksā vīrietis vergs.

Lai arī ko mūsdienu sabiedrība runātu un attaisnotu sievietes, viņām vienmēr un visos laikos ir bijusi problēma ar uzticību, jo sievietes daba ir balstīta uz emocijām un to ietekmē pieņemtajiem impulsa lēmumiem. Sieviete nespēj kontrolēt savas emocijas un tāpēc ļaujas, un „nedaudz paguļ” ar sev simpātisku vīrieti vai karjeras dēļ ar priekšnieku (emociju diktēts aprēķins). Kāds teiks, ka es apmeloju mūsu bērnu mātes. Ja? Viņas ir svētas un dievišķīgas? Ja? Paskaties, kā sieviete izdara pirkumus veikalā! Cik daudz impulsa (emociju) diktētus pirkumus viņa veic? Viņa ieraudzīja, viņa grib, tātad viņai to vajag un bez tā viņa dzīvot nevar! Reklāmisti to lieliski zina, ka galvenais mūsdienu patērētājs un ekonomikas virzītājs ir sieviete. Un tieši tāda pati situācija ir attiecībā uz gadījuma seksu. Impulss. Ieraudzīja un …

Realitātē, neviena sieviete nav spējīga loģiski apdomāt savas emocionālās rīcības sekas, viņa pat neiedomājas, ka rīcība ir emocionāla, jo ir stingri pārliecināta savos „loģiskajos” argumentos.

Ja arī sieviete, kura iepazinusi seksa priekus, ir uzticīga, tad iemesls tam ir bailes, bailes no dieva dusmām vai vīra rīcības. Nav citu iemeslu sievietes seksuālajai uzticībai, tikai un vienīgi bailes. Emancipācija un attālināšanās no reliģijas šīs bailes ir tik ļoti mazinājušas, ka šis arguments vairumā gadījumu vairs neiedarbojas. Tomēr ir dažas tautas, kurās sievietēm bailes piekrāpt vīru vēl ir spēcīgas, piemēram, pie čigāniem, sievietes neuzticība tiek sodīta ar rīkles pārgriešanu.

Mūsdienu dzimumu vienlīdzība un sieviešu nesodīta seksuāla vaļība, kad sieviete nepakļaujas vīrietim, veicina sajukumu bērnu paternitātē (bērna izcelsmē). Neviens vīrietis nevar būt drošs par viņam piešķirtās tēva lomas autentiskumu. Skumjākais, ka vīrieši sāk aprast ar ragneša loha lomu, kas savukārt veicina vēl lielāku sieviešu seksuālo visatļautību, kad viņas rīkojas kā iegribas, pakļaujoties mirkļa impulsiem, un ir nesodītas.

Sieviešu seksuālā vaļība vienmēr ir bijusi aktuāla tēma, bet vēl pirms 200 gadiem, kad tā tika nosodīta un ierobežota, tad arī varēja būt spēkā šī Napoleona Kodeksa prezumpcija. Bet tagad vīrietim neviens nedos nekādas garantijas, jo sieva pastāvīgi atrodas ārpus vīrieša redzes loka. Pirms 200 gadiem sieviete nekad neizgāja sabiedrībā bez vīrieša vai bez pavadoņiem. Kāpēc negāja? Tāpēc, ka sievietei neviens neticēja, jo viņai ir „brīvs” prāts (tajā valda emocijas). Tagad sievietei tic, bet velti. Par sieviešu neuzticību nerunā, no šī temata izvairās, jo sieviete taču ir māte, dieviete, viņai pienākas cieņa. Viņai pienākas cieņa par to, ka viņa pagūlās apakšā pirmajam sastaptajam, kā rezultātā pasaulē nāk bastards!!

Nu re, sievietes savu iegūto seksuālo brīvību nekautrējoties izmantoto „likumiskai” vīriešu paverdzināšanai. Bet citādi tas arī nemaz nevarēja būt!! Tur, kur valda emocijas, saprātam nav vietas, bet tomēr ir rīcības sekas, kuras uzliek atbildību. Un šī atbildība tiek 100% atstāta vīrietim, lai tas lohs maksā.

Tagad ieskats, kādi fakti un sievietes rīcība var aktualizēt vīrieša šaubas par bērna izcelsmi:

  1. Sievietei ir bijuša vairākas neveiksmīgas attiecības (bieža seksa partneru maiņa);
  2. Sievietei ir plašs vīriešu dzimuma paziņu loks;
  3. Sieviete strādā vīriešu kolektīvā;
  4. Strauja karjeras izaugsme darba vietā, kur priekšnieks ir vīrietis;
  5. Sievietes tuvākās draudzenes piekopj vaļīgu dzīves veidu;
  6. Sievietes māte ir piekopusi vaļīgu dzīvesveidu vai ir škirtene;
  7. Sieviete pati ir šķirtene;
  8. Sievietes radinieku un draudzeņu nicīgi izteicieni, aizrādījumi un izsmiekls;
  9. Sieviete uzvedas vaļīgi pat vīra klātbūtnē;
  10. Sieviete pārmetumi vīrietim, ka viņš neuzvedas vīrišķīgi;
  11. Sievietes necieņa un nicīga izturēšanās pret vīrieti
  12. Sieviete „piesedz” un attaisno draudzenes mīlas dēkas;
  13. Sieviete ir veiksi abortus;
  14. Attiecību uzsākšanas periodā sievietei ir bijuši arī citi kandidāti uz seksa partnera lomu;
  15. Sievietes ģērbšanās stils nemainās un saglabājas kā palaistuvei, kura meklē naudīgu klientu (tā ir pazīme, ka sieviete turpina sevi piedāvāt seksa tirgū, ka viņas partneris ir tikai „pagaidām”)
  16. Atkarība no „ziepju operām” (pazīme, ka sieviete alkst pēc „īstās” mīlas!!!)
  17. Paša bērna izteikta nelīdzināšanās vīrietim;
  18. Citu personu izteikti aizrādījumi par bērna nelīdzināšanos vīrietim;
  19. Iedzimtas slimības bērnam, kuras nav nevienam no radiniekiem un senčiem;
  20. Apkārtējo baumas par patieso bērna izcelšanos;
  21. Sievietei pēkšņi parādās dārga kosmētika, rotaslietas vai apakšveļa;
  22. Sieviete īpaši rūpīgi gatavojas un kopjas pirms darba vai tikšanās ar „draudzeni”;
  23. Sievietes jebkādas citas neuzticības fakta atklāšana;

Līdz pretīgumam absurds ir populārais ir apgalvojums, ka gadījumos, kad sieviete ieņem bērnu no cita vīrieša, ka pie šīs situācijas nav vainojama sieviete, bet tā ir vīriešu atbildība. Ja? Vīrietis izvaroja sievieti? Vai arī tomēr viņa pieņēma lēmumu? Emocijās balstītu, bet tomēr pašas lēmumu, ka viņa pārosies ar vairākiem vīriešiem vienlaikus?

Turpinājums seko …

Paldies, ka lasīji!

Zhuks


1 Komentārs

  1. Emīls · 30. aprīlis 2015 Citēt

    Paldies par lieliskajiem rakstiem!
    Par to sieviešu emocionālo pieķeršanos un sānsoļiem varētu teikt, ka daudzos gadījumos tā arī ir, bet te liela loma ir arī vīrietim. Strādājot kolektīvā, kur viens vīrietis atrodas 6 apburošu dāmu klātbūtnē, un nereti saņemot nepārprotamus uzmanības apliecinājumus arī no “aizņemtām” dāmām, jāsecina, ka vīrietim vienmēr ir iespēja atteikties no iespējamā sakara. Ja vīrietim būs stingra nostāja, tad sieviešu “nejaušo” bērnu skaits samazināsies. Tā teikt – sieviete ir vīriešu vājību spogulis!

Komentēt

zhuks

Seko mūsu jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

FacebookTwitterDraugiemYoutube

×