Pilngraudu auzu pankūkas ar zaļumu pesto

Es nekad pati sev nepirktu Džeimija Olivera pavārgrāmatas. Ne jau tāpēc, ka receptes sliktas, bet tādēļ , ka viņš ir iedvesmas pavārs. Ir jāskatās šovi, jāsajūt tas “vienkāršā puikas” fīlings un jādodas uz virtuvi eksperimentēt un gatavot “uz čuju”. Gatavot nevis tehniski un precīzi, bet mākslinieciski, un tāpat visu arī pasniegt. Tā man tapa šīs sezonas pirmais pesto. Nevarēšu uzrādīt nekādus gramus, tikai saujas, “foršs biezums”, “trīs klunkšķi” un tamlīdzīgi.

Viena no pavasara interneta apsēstībām ir lakši. Dāmas jūsmo, gatavo pesto, liek salātos. “Ieinfluencējos” un nopirku pušķīti. Jāsaka, ka laksts ir pārvērtēts. Izslavētā “maigā ķiploku garša”, ir tik maiga, ka to tikpat kā nejūt. Speciāli meklēt lakšu receptes negribējās, tāpēc vienā brīvdienā sametu blenderī kopā ar citiem zaļumiem, eļļu, riekstiem un sieru. Sanāca 250ml burciņa labuma. Atšķirībā no klasiskā bazilika pesto, olīveļļu liku ļoti minimāli, kā garšvielu, pārējā masa bija parasta neitrālas garšas saulespuķu eļļa, jo olīveļļa tomēr ir smaga un pārmāc visu citu.

Pankūkas ar pesto ir gardas, bet gribās vēl ko klāt. Tā kā visu cieto rīvēto sieru biju iemalusi pesto, pasniedzu ar Smiltenes piena foršo Granister sieru. Ar to pirmo reizi iepazinos laikam gadu atpakaļ Stokmann degustācijā. Siers tāds interesants. Izskatās pēc Krievijas siera, garšo gandrīz kā cietais parmezāna tipa siers. Ļoti foršs kā piedeva dažādiem salātiem, uzkodām maizītēm.  Cena gan ir tik augsta, lai karstajās siermaizēs neliktu ? Sieru pasniegšanai nerīvēju, arī siera naža man nav, tāpēc izmantoju parasto dārzeņu mizojamo nazi, ar kuru “noskuju” no lielā gabala plānas neregulāra izmēra plēksnītes.

No zaļumiem mājās bija spināti un Rimi atrastās biešu lapiņas podiņā. Ļoti laba ideja, ja vajag ik pa brīdim mazu daudzumu svaigu lapiņu. Ja neaizmirst aplaistīt, stāv ilgāk kā pakās pirktās.